Pīters Šifs: Valdība ir kļūdījusies

• Sākums
• Jaunumi
• Ziņas
• Pīters Šifs: Valdība ir kļūdījusies

Konferencē „Resursu preces no iekšpuses” pagājušajā nedēļā runas aizvien atgriezās pie galvenās tēmas: inflācija pret deflāciju. Daži, piemēram, Nuriels Rubini paredz drīzu deflācijas krahu ASV. Bet citi runātāji, tostarp kompānijas „Euro Pacific Capital” prezidents Pīters Šifs, paredz neapturamu inflāciju.

Pīters Šifs ir 2007. gada klājā nākušās grāmatas „Kraha pierādījumi: Kā nopelnīt gaidāmajā ekonomiskajā krīzē” autors, kā arī investīciju konsultants, aktīvs blogeris un daudzu ar finansēm saistītu preses izdevumu un televīzijas komentētājs. Šifs bijis republikāņu prezidenta kandidāta Rona Pola konsultants ekonomikas jautājumos 2008. gada kampaņas laikā, bet pašlaik balotējas ASV senāta vēlēšanām, sacenšoties ar senatoru Krisu Dodu.

Konferences laikā analītiskās tīmekļa vietnes HardAssetsInvestor.com jaunākā redaktore Lara Krīgere iztaujāja P.Šifu par pašreizējo ekonomisko stāvokli pasaules tirgos, aicinot izteikt viedokli par nekontrolējamas inflācijas iespējamību, dolāra kā rezerves valūtas nākotni un iespējamo atgriešanos pie zelta standarta.

Lara Krīgere, HardAssetsInvestor.com jaunākā redaktore (Krīgere): Šodien iepriekš debatēs par tēmu "Resursu preces 2010: ceļš nākotnē" paudāt uzskatu, ka ASV drīzāk gaidāma nekontrolējama inflācija, nekā deflācija. Kāpēc?

Pīter Šifs, „Euro Pacific Capital”prezidents (Šifs): „Šāda notikumu attīstība būs tādēļ, ka mēs drukājam pārāk daudz naudas. Procentu likmes ir pārāk zemas. Federālās Rezerves turpina palielināt savu bilanci, iepērkot tādus aktīvus, kurus nepavisam nevajadzētu iepirkt. Tas viss ir kā inde, ko valdība ir nolēmusi norīt.

Mums jāizvēlas vai nu deflācijas krahs, ļaujot sagāzties aktīvu cenām, ļaujot bankrotēt uzņēmumiem un tuvākajā laikā padziļināties ekonomikas lejupslīdei, vai arī mēs varam pielikt visas pūles un atvirzīt visas šīs problēmas, izraisot inflāciju un tad jau tālāk cīnīties ar inflācijas problēmām. Valdība ir izvēlējusies otro scenāriju. Diemžēl gan no amerikāņu patērētāju, gan no amerikāņu darbaļaužu, gan no amerikāņu ieguldītāju viedokļa tā ir neveiksmīga izvēle. Amerikas ekonomika dārgi samaksās par dažu politiķu, kas veido pašreizējo valdību, atkārtotu ievēlēšanu.

Krīgere: „Šo pašu debašu laikā jūs teicāt, ka dolārs ar laiku zaudēs savu pasaules rezerves valūtas statusu. Kā jūs domājat, ar ko tas tiks aizstāts?

Šifs: Es nezinu. Ceru, ka ne ar ko. Neuzskatu, ka vispār rezerves valūta būtu vajadzīga.

Krīgere: Kāpēc ne?

Schiff: Kaut vai tādēļ, ka tā jau ir novedusi pie daudzām pasaules ekonomikas problēmām. Kad dolārs bija garantēts ar zeltu un to mainīja pret zeltu, tad ar rezerves valūtu viss bija kārtībā. Bet šodien vairs nav tādas valūtas, kas būtu garantēta ar zeltu. Tādēļ uzskatu, ka centrālajām bankām galvenās rezerves vajadzētu uzglabāt zeltā, nevis kādā citā valūtā. Daļu kopējo rezervju tās var arī veidot kādās ārvalstu valūtās, bet domāju, ka zeltam vajadzētu spēlēt daudz lielāku lomu, nodrošināt valūtas vērtību.

Ņemiet vērā, ka monetārā sistēma bez naudas nav iespējama. Bet nauda ir zelts. Vienkārša papīra apdrukāšana – aiz tās nekā nav. Pēc būtības, tā nav nekāda patiesa vērtība. Tā vienmēr noved pie haosa. Ja naudu var vienkārši nodrukāt, tās nekad nepietrūks. Tas noved pie inflācijas, veidojas tirgus burbuļi un pasaules ekonomika nespēj darboties bez kļūmēm. Cerams, ka jauna rezerves valūta netiks kronēta.

Krīgere: Bet kas notiks ar valūtu grozu?

Schiff: Ārvalstu valdības, protams, var veidot valūtu grozus, bet es tajā neiesaistītu SVF, kas pašlaik veido valūtu grozus. Es šeit neiekļautu SVF.

Protams, paliek atklāts jautājums par to, kā veidosies galveno resursu preču cenas. Tādēļ vien, ka naftas cenu nosaka dolāros, šī valūta nav, jeb tai nevajadzētu, būt rezerves valūtai. Tā vienkārši ir valūta, kurā ir pieņemts noteikt cenas. Cenas var noteikt arī zelta uncēs.

Domāju, ka cenu izteiksme dolāros reiz beigsies, jo dolārs kļūst aizvien vājāks, un, ja preču cenas ir izteiktas dolāros, tas nozīmē, ka, lai saglabātu preču vērtību, nemitīgi jāceļ to cenas. Tādām valstīm, kā OPEC dalībniecēm, vajadzētu izvēties kādu stabilāku valūtu, lai to cenu veidošana būtu pārskatāmāka. Domāju, ka daudzas preces, kuru cenas pašlaik izteiktas dolāros, beidzot tiks izcenotas citās stabilākās valūtās.

Krīgere: Vai tas nozīmē, ka jūs atbalstāt atgriešanos pie zelta standarta?

Schiff: Zelta standarts darbojas. Bet mūsu pašreizējā sistēma – ne. Mūsu valsts dibinātājiem bija pamatots iemesls noteikt zelta standartu, jo papīra nauda toreiz jau pastāvēja. Un tā bija pastāvējusi iepriekš. Un viņiem bija zināms, cik nožēlojami bija papīra naudas sistēmas rezultāti. Tāpēc viņi vēlējās ieviest zelta standartu. Un, kamēr mums bija zelta standarts, mēs kļuvām par pasaulē bagātāko valsti. Zelta standarts mums bija visa 19. gadsimta laikā, kas bija straujākas izaugsmes, nekā 20. gadsimts. Laikā, kad mums bija zelta standarts, mēs pieredzējām rūpniecības revolūciju, izveidojām kara rūpniecības kompleksu un demokrātiju — mēs uzvarējām II Pasaules karā. Zelta standarts faktiski bija spēkā līdz 1971. gadam, kad to pārtrauca prezidents Ričards Niksons. Tāpēc teikt, ka zelta standarts ir kaut kas novecojis vai ka zelta standarta dēļ nav iespējama ekonomiskā izaugsme – tās ir blēņas.

Zelts nepatīk politiķiem, jo zelts tiem piespiež ievērot noteiktu disciplīnu. Zelts prasa godīgumu, bet politiķiem nepatīk godīgums. Viņiem daudz svarīgāk ir būt ievēlētiem.

Krīgere: Kuras preces, pēc jūsu domām, būs pieprasītas 2010. gadā?

Šifs: Zelts!

Krīgere: Protams, ka zelts. Varbūt tomēr vēl kādas?

Schiff: Man patīk visas preces. Lauksaimniecības preces, sudrabs. Faktiski, sudrabs, droši vien būs vairāk pieprasīts, nekā zelts.

Krīgere: Sudraba rūpnieciskās izmantošanas dēļ?

Schiff: Jā, un es šeit saskatu dažus interesantus faktorus. Parasti augošā dārgmetālu tirgū ir interesanti vērot zelta un sudraba attiecību. Pašlaik sudrabs man šķiet nepietiekoši novērtēts.

Krīgere: Paldies par interviju! Veiksmīgu konferenci!

Avots: www.hardassetsinvestor.com

Atpakaļ