Saxo Bank šokējošās prognozes 2010. gadam

• Sākums
• Jaunumi
• Analītika
• Saxo Bank šokējošās prognozes 2010. gadam

«Saxo Bank desmit šokējoši pareģojumi» ‐ tas ir ikgadējs „melnā gulbja” notveršanas mēģinājums. „Melnā gulbja” jeb varbūtības teorija skaidro retu, grūti prognozējamu notikumu, iespējams, ar lielu ietekmi, izveidošanos un esamību. Citiem vārdiem, bankas šokējošie pareģojumi drīzāk ir hipotēzes, nevis viennozīmīgas prognozes. Iespējas, ka šie pareģojumi piepildīsies, ir 50%.

„Saxo Bank” analītiķi parasti ir noskaņoti pesimistiskāk, nekā vidējais finanšu analītiķis, un 2003.gada ekonomisko pacēlumu vērtēja skeptiski. Banka uzskatīja, ka finansiālajā sistēmā nebija pilnīgi nokārtotas „astes” un ka zemās procentu likmes varētu novest pie pārmērīgām spekulācijām, kas būtu postošākas, nekā interneta kompāniju burbuļa periodā. Diemžēl 2008. gads apstiprināja šo teoriju. Un kaut arī banka, iespējams, atklāti uzturēja „lāča” pozīciju visa šā gada laikā, tās viedoklis, ka centrālas bankas 2009. gadā turpinās zemu procentu likmju politiku ekonomiskas aktivitātes un patēriņa cenu krituma apstākļos, izrādījās pareiza.

„Saxo Bank” uzskata, ka ieguldītājiem vienmēr būtu jāpieļauj maz ticamu, saskaņā ar tirgus attīstību, notikumu iespēja un šai nolūkā izvirzīti arī jaunie šokējošie pareģojumi, kuri ietverti „Saxo Bank” finanšu prognozēs 2010. gadam.

Vācijas obligāciju ienesīgums būs 2,25% (prognozētā cena ‐ 133,3, pašreizējā cena ‐ 122,6)

Deflācijas spiediena un izšķērdīgas monetārās politikas rezultātā Vācijas valsts obligāciju (Bunds) un citu valdības vērtspapīru ar fiksētu ienākumu ienesīgums samazinās, jo treideri vērtspapīru ar fiksēto ienākumu tirgos atsakās pieņemt dominējošo ekonomiskās izaugsmes teoriju, pēc kuras vadās akciju tirgos. Viena vai vairāku negatīvu makroekonomisko faktoru darbības ietekmē Vācija valdības 10 gadu obligāciju cena līdz gada beigām varētu sasniegt 133,3 uz vispārējās pārejas uz drošiem aktīviem fona. Tas nozīmē, ka ienesīgums varētu sasniegt 2,25%.

Indekss VIX nokritīsies līdz līmenim 14 (pašreizējais līmenis 22,32)

Svārstību indekss VIX krītas kopš 2008. gada oktobra un tirgus riska novērtējums ir tāds pats kā 2005.‐2006. gada periodā, kad tirdzniecības diapazoni sašaurinājās, bet domājamais svārstīgums nolaidās līdz nereāli zemiem un nestabiliem līmeņiem. Pašlaik tirgus demonstrē aptuveni tādu pašu attieksmi pret risku, kā rezultātā indekss VIX var pazemināties līdz atzīmei 14.

Ķīnas juaņas vērtība pret ASV dolāru kritīsies par 5% (pašreizējais kurss 6,8250)

Ķīnas varas iestāžu centienu rezultātā pārtraukt izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugumu un izvairīties no zemas kvalitātes aizdevumiem un burbuļiem visbeidzot var izrādīties, ka investīciju veicinātā Ķīnas izaugsme nav pietiekami stabila. Ķīnas milzīgās, varenās valūtas rezerves un ekonomiskie apstākļi var nospēlēt izšķirošo lomu Ķīnas juaņas nodrošināšanā attiecībā pret ASV dolāru.

Zelta cena kritīsies līdz USD 870 (pašreizējā cena USD 1130)

ASV dolāra nostiprināšanās visā tirgus spektrā var atņemt zeltam pēdējā laikā vērojamo visjaudīgāko spekulatīvo atbalstu. Neskatoties uz to, ka ilgtermiņa perspektīvā attiecībā uz zeltu mēs saglabājam optimismu (un uzskatām, ka līdz 2014. gadam, iespējams, zelta cena varētu sasniegt USD 1500 atzīmi), šāda tirdzniecība ir kļuvusi pārāk viegla un plaši izplatīta stratēģija, lai tās realizācija turpinātos īstermiņa perspektīvā. Spēcīga korekcija USD 870 līmenī droši vien sacels kājās spekulantu aprindas, bet noturēs zeltu augšupejoša trenda ietvaros ilgtermiņā.

Dolāra/jenas kurss pieaugs līdz 110 (pašreizējais kurss 89,30)

Neraugoties uz to, ka ASV dolāra lejupejošā trenda cēloņi slēpjas pilnīgi bezatbildīgajā budžeta un monetārajā politikā, mēs uzskatām, ka 2010. gadā dolārs varētu atgūties, jo ASV dolāru spekulatīvā tirdzniecība uz valūtu kursu starpību jau pietiekoši ilgu laiku bijusi pārāk viegla un skaidra stratēģija. Tai pašā laikā jenas kurss neatspoguļo ekonomisko realitāti Japānā, kas cīnās, lai atrisinātu milzīgā valsts parāda un iedzīvotāju novecošanās problēmu.

Nokaitinātie amerikāņi izveidos trešo politisko partiju ASV

Biežie pasākumi glābšanai no bankrota un vispārējā neapmierinātība ne tikai ar vadošo partiju, bet arī ASV politisko organizāciju darbību, var stimulēt jaunas – trešās partijas izveidošanu, kurai būs izšķiroša nozīme 2.010. gada vēlēšanās pirmo reizi divu gadsimtu laikā. ASV vēlēšanu sistēma ir vērsta uz divpartiju politisko struktūru, bet savos centienos veikt būtiskas izmaiņas amerikāņi var apvienoties un nobalsot par jaunas partijas izveidošanu, neskatoties uz to, ka šāds balsojums varētu viņiem maksāt balsstiesības.

Bankrotēs ASV Sociālās nodrošināšanas ieguldījumu fonds (US Social Security Trust Fund)

Patiesībā, šis apgalvojums nav nekas šokējošs. Tas ir iespējams no aktuārā un matemātiskā viedokļa, bet no sabiedrības viedokļa var likties šokējoši, ka nodokļi un nodevas, ko saņem sociālās nodrošināšanas fonds, gadu desmitos ir iztērēti, un tagad fondā vienkārši nav naudas. Iespējams, 2010. gadā pirmo reizi no Vispārējā federālās valdības fonda būs nepieciešams daļēji segt neeksistējošā ieguldījumu fonda izmaksas. Citiem vārdiem sakot, šoreiz, iespējams, nāks gaismā daudzus gadus federālās valdības budžetā slēptā krāpšana. Tas nozīmē, ka daļa sociālās apdrošināšanas fonda izmaksu tiks segta uz nodokļu palielinājuma, aizņēmumu un naudas masas palielināšanas rēķina.

Par trešdaļu nokritīsies cukura cenas (pašreizējā cena USD 23,33)

Cukura cenas atbalstu veidoja tādi faktori, kā sausums Indijā un palielinātais nokrišņu daudzums Brazīlijā. Nākotnes darījumu līkne jau tagad rāda ievērojamu cenu samazinājumu pēc 2011. gada, bet mēs uzskatām, ka pēc laikapstākļu normalizēšanās cukurs būs viens no vismazāk pievilcīgajiem preču instrumentiem jau 2010. gadā. Turklāt augsto etanola cenu dēļ (rada augstu cukura pieprasījumu) Brazīlija un ASV jau ir samazinājušas etanola daļu benzīnā par 5%. Tātad cukura pieprasījums samazināsies.

Indekss „TSE Small Index” pieaugs par 50% (pašreizējais līmenis 888,88)

Uzņēmumi ar nelielu kapitalizāciju pēdējos gados atpalika no Nikkei indeksa, bet to pamatrādītāji liecina par daudz lielāku ieguldījumu potenciālu, nekā uzņēmumiem ar lielu kapitalizāciju. Ņemot vērā, ka cenu / uzskaites vērtības attiecība ir vienāda tikai ar 0,77, bet finanšu sabiedrības veido tikai 12% no indeksa, mēs nevaram nosaukt lētāku indeksu. Ja ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās turpināsies (ja IKP būs vismaz pozitīvs), 2010. gadā šis rādītājs var uzrādīt negaidītu pieaugumu.

ASV tirdzniecības bilances saldo var izrādīties pozitīvs

Pēdējo reizi ASV tirdzniecības bilancei bija pozitīva vērtība 1975.gadā pēc strauja dolāra kursa krituma naftas krīzes dēļ. Tagad dolāra vērtība jau ir pietiekami nokritusies, tādējādi veicinot ASV eksportu un iedragājot importu. Tirdzniecības bilance ir nedaudz uzlabojusies, un tendence turpinās un uzņem apgriezienus, tā ka mēs neizslēdzam iespēju, ka 2010. gadā viena vai pāris mēnešu tirdzniecības bilances saldo būs pozitīvs.

Avots: http://ru.saxobank.com/analytics

 

Atpakaļ